Dvēseles evolūcija vai attīstība un tās dotības ir cilvēku esamības mērķis. Šī evolūcija nozīmē virzību uz Dievu, un tās dzinējspēks ir Dieva izzināšana un mīlestība pret Viņu. Kad mēs Viņu izzinām, mūsu mīlestība pret Viņu aug, un tas savukārt dod mums iespēju sasniegt ciešāku saikni ar mūsu Radītāju. Kad mēs tuvināmies Dievam, arī mūsu raksturs pilnveidojas un mūsu darbi aizvien vairāk atspoguļo Dieva īpašības un pazīmes.

Bahá’u’lláh mācīja, ka spēja atspoguļot Dieva īpašības ir būtiska dvēseles īpašība. Tas nozīmē, ka cilvēki ir radīti „pēc Dieva vaiga un līdzības”. Šīs dievišķās īpašības nav kaut kas ārējs. Tās slēpjas cilvēka dvēselē, gluži kā zieda krāsa, smarža un tā spēja augt un ziedēt slēpjas zieda sēkliņā. Šīs īpašības ir tikai jāattīsta.