Apspriede ir īpaša bezkonfliktu lēmumu pieņemšanas metode, kuras principus noteica Baha’i ticības dibinātājs Baha’u’llah. Apspriešanās mērķis ir izpētīt patiesību un panākt vienprātību jebkura lieluma un sastāva grupās.

Cilvēki, kam ir dažādi viedokļi un kas nāk no dažādām aprindām, spēj vienoties tad, ja ikviens grupas loceklis seko šiem vienkāršajiem, bet efektīvajiem norādījumiem:

1. Noskaidrojiet faktus. Informācijas vākšanā vajadzētu iekļaut visplašāko avotu izvēli un visdažādākos viedokļus.
2. Nosakiet garīgos pamatprincipus, kurus varētu piemērot problēmai vai jautājumam. Bahājiešiem šādi pamatprincipi ietver šādus jēdzienus: vīriešu un sieviešu līdztiesību, zinātnes un reliģijas saskaņu un atbrīvošanos no visāda veida aizspriedumiem.
3. Apspriežot attiecīgo tematu, esiet tik atklāti un vaļsirdīgi, cik vien iespējams, tajā pašā laikā izrādot pienācīgu interesi par citu grupas locekļu uzskatiem un idejām. Ir jāizvairās no visa, kas varētu graut šo principu – personīgiem uzbrukumiem, vispārējiem ultimātiem vai priekšlaicīgiem paziņojumiem.
4. Nepieķerieties savām idejām. Brīdī, kad kāda ideja tiek piedāvāta, tā pieder grupai. Šis pamatprincips atbalsta idejas, kas rodas no patiesas vēlmes kalpot, pretstatā idejām, kas rodas no tieksmes pēc atzinības vai atbalsta vēlēšanās.
5. Pieņemiet lēmumu. Vienprātība, pieņemot lēmumu, ir vēlama, bet lēmuma pieņemšanai pietiek arī ar vairākuma balsojumu. Ir svarīgi, lai tad, kad lēmums ir pieņemts, visa grupa īstenotu to vienoti un neatkarīgi no tā, kas un cik daudz grupas locekļu ir atbalstījuši attiecīgo pasākumu. Tādējādi apspriedē nevar būt nekāda „mazākuma ziņojuma” vai „opozīcijas nostājas”. Bahājieši uzskata, ka gadījumos, kad lēmums ir nepareizs, tas kļūs acīmredzams, lēmumu īstenojot – , bet tikai tad, ja grupa, kas pieņēmusi lēmumu, vai visa kopiena to visnotaļ atbalsta. Šī apņemšanās ievērot vienotību nodrošina to, ka gadījumā, ja lēmums vai projekts neizdodas, problēma ir pašā idejā un nevis, nevis kopienas atbalsta trūkumā vai oponentu ietiepīgā rīcībā.