Pasaules nāciju sadraudzības izveidošana

Pasaules nāciju sadraudzības izveidošana

Pasaules nāciju sadraudzības izveidošana ir Bahá’í ticības centrālā mācība. Deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Bahá’u’lláh aicināja pasaules valdniekus izlīdzināt domstarpības un „likt pamatus Lielajam Mieram uz zemes”. Viņš pasludināja, ka „Zeme ir viena valsts, un cilvēce ir tās pilsoņi”.

To sacīdams, Viņš norādīja uz vairākiem uzdevumiem, kas starptautiskajās attiecībās radītu pastāvīgu stabilitāti. Viņa redzējuma pamatā bija virkne jaunu sociālu struktūru, kas pamatojas uz pasaules tautu savstarpēju sadarbību un apspriešanos. Šie jaunie institucionālie mehānismi ļaus izskaust interešu konfliktus un tādējādi visos sabiedrības līmeņos mazinās šķelšanās iespējamību. Viņš paredzēja arī virkni starptautisku institūciju: pasaules likumdevēju ar patiesu pārstāvību un autoritāti, starptautisku pēdējās instances tiesu visos strīdos starp nācijām un starptautisku izpildvaru, kura būtu pilnvarota izpildīt likumdevēja un tiesas lēmumus.

Šīm institūcijām būtu arī līdzekļi panākt un garantēt vispārīgu atbruņošanos saskaņā ar kolektīvās drošības principiem. Tās nedz uzurpētu, nedz apspiestu nāciju fundamentālo autonomiju, sargātu cilvēku personiskās brīvības un pašiniciatīvu, kā arī aizsargātu pasaules tautu ilgi koptās kultūru tradīcijas. Bahá’u’lláh iezīmētajā pārvaldības sistēmā liela nozīme tiek piešķirta lēmumu pieņemšanai pamatslāņa līmenī, kas gan garā, gan metodēs ir demokrātiska, kā arī tiek piedāvāts koordinācijas un varas līmenis, lai sadarbība būtu iespējama globālā mērogā.

Vispasaules sadraudzības pamatnoteikumi

Kā Bahá’u’lláh paredzēja vairāk nekā pirms simts gadiem, lai pasaulē nodibinātu ilgstošu mieru, jaunās pasaules kārtības pamatā ir jābūt šādiem aspektiem:

  • atzītas un drošas robežas starp visām nācijām;
  • pārvietošanās un uzskatu brīvība visām tautām;
  • vispārīga atbruņošanās;
  • vispasaules nāciju federācijas izveide;
  • vispasaules tiesas izveide starptautisku strīdu izšķiršanai;
  • tādu starptautisko militāro spēku izveide, kas spēj nodrošināt mieru saskaņā ar kolektīvās drošības principiem;
  • apņemšanās aizsargāt kultūru daudzveidību.