Reliģiju vienotības princips ir Baha'i ticības mācību pamatā. Bahá’u’lláh ir paziņojis, ka cilvēce ir iesaistīta kolektīvā izaugsmes procesā, kas ir līdzīgs atsevišķas personas izaugsmes procesam – gluži tāpat kā cilvēks, kas sāk dzīvi kā bezpalīdzīgs zīdainis un turpmākajos secīgajos dzīves posmos sasniedz briedumu, tā arī cilvēce sāka savu kolektīvo sociālo dzīvi primitīvā stāvoklī, pakāpeniski sasniedzot briedumu. Atsevišķas personas gadījumā ir skaidrs, ka viņa vai viņš attīstās, saņemot izglītību no vecākiem, skolotājiem un visas sabiedrības.

Kāds ir cilvēces kolektīvās evolūcijas dzinējspēks? Atbilde, ko Bahá’í ticība sniedz uz šo jautājumu ir „reliģiska atklāsme”. Vienā no saviem galvenajiem darbiem „Kitab-i-Iqan” (Pārliecības grāmata) Bahá’u’lláh paskaidroja, ka Dievs, Radītājs, iesaistījās un turpinās iesaistīties cilvēces vēsturē ar savu izvēlēto Vēstnešu starpniecību. Šie Vēstneši, kurus Bahá’u’lláh sauca par „Dieva Izpausmēm”, ir galvenokārt visu lielāko atklāto reliģiju dibinātāji – Ābrahāms, Mozus, Buda, Zaratustra, Jēzus, Muhameds un citi. Tieši gars, ko atraisījusi šo Izpausmju atnākšana, un Viņu mācību ietekme, kā arī sociālās sistēmas, kuras tika nodibinātas, pamatojoties uz Viņu likumiem un priekšrakstiem, dod cilvēcei iespēju kolektīvi attīstīties. Īsi sakot, Dieva Izpausmes ir cilvēces galvenie izglītotāji. Tādējādi reliģiju vienotības princips nozīmē to, ka visu lielo reliģiju dibinātāji – Dieva Izpausmes – ir nākuši no Dieva un ka reliģiskās sistēmas, ko Viņi nodibinājuši, ir daļa no vienota dievišķa plāna, ko virza Dievs.

Patiesībā eksistē tikai viena reliģija – Dieva reliģija. Šī vienīgā reliģija nepārtraukti attīstās, un ikviena reliģiskā sistēma pārstāv noteiktu stadiju veseluma evolūcijā.