Ticības pamatlicēji un vēsture

1844. gada 22. maija vakarā Báb (Babs) Persijas pilsētā Širāzā šajā istabā (attēlā) deklarēja Savu misiju.

Bahá’í ticība ir jaunākā no pasaules neatkarīgajām monoteistiskajām reliģijām. Tā ir dibināta Irānā 1844. gadā, un pašlaik tai ir vairāk nekā pieci miljoni sekotāju 236 valstīs un zemes. Bahājiešu vidū ir pārstāvēti teju visu nacionālo, etnisko un reliģisko izcelsmju cilvēki, un Bahá’í ticība ir otrā visizplatītākā reliģija pasaulē.

Bahājieši uzskata pasaules lielākās reliģijas par daļu no vienota un progresīva procesa, kurā Dievs cilvēcei atklāj Savu gribu. Bahá’u’lláh (1817–1892), Bahá’í ticības pamatlicējs, tiek atzīts par visnesenāko no Dieva Vēstnešiem, kuru skaitā ir arī Ābrahāms, Mozus, Buda, Zaratustra, Kristus un Muhameds.

Bahá’u’lláh vēsts vadmotīvs ir tāds, ka cilvēce ir viena rase un ka ir pienācis laiks cilvēcei apvienoties vienā pasaules sabiedrībā. Bahá’u’lláh ne tikai atkārtoti apstiprināja galvenos ētikas principus, kas ir kopēji visām reliģijām, bet arī pasludināja jaunus likumus un mācības, liekot pamatus universālas civilizācijas veidošanai. Bahá’u’lláh teica: „Šajā laikmetā visos pasaules ļaudīs rosās jauna dzīvība”. Vispasaules Bahá’í ticības kopiena, kuru veido cilvēki teju no visām rasēm, etnosiem un reliģijām, tiecas praksē realizēt Bahá’u’lláh redzējumu par pasaules vienotību. Aicinām jūs uzzināt vairāk par Bahá’í ticību un smelties garīgās un praktiskās atskārsmes, kas ir rodamas Dieva vēstī cilvēcei šai dienai, proti, Bahá’u’lláh Atklāsmē.