Báb – vārti uz Bahá’í ticību

Báb svētnīca, kas ir viens no Haifas izcilākajiem vēstures pieminekļiem, ir Bahá’í ticības otrā svētākā vieta

Báb un Bábí kustība: Baha’i ticības priekšgājējs
jeb kāpēc bahājieši uzskata 1844. gadu par savas Ticības pirmsākumu

Bahá'í ticība aizsākās 1844. gadā ar kāda jauna cilvēka, vārdā Siyyid ‘Ali-Muhammad, paziņojumu Širāzā, Persijā. Viņš pieņēma vārdu Báb, kas arābu valodā nozīmē „Vārti”. 1844. gada 22. maijā Širāzā, Persijā (tagadējā Irānā) Báb paziņoja, ka Viņš ir dievišķās atklāsmes nesējs, kas sagatavos cilvēci Apsolītā atnākšanai, kura pareģota visās pasaules reliģijās.

Báb paziņoja, ka Apsolītajam lemts ievadīt taisnīguma, vienotības un miera laikmetu, kas apsolīts jūdaimā, kristietībā, islāmā un visās pārējās pasaules reliģijās. Baha’u’llah, viens no Báb vadošajiem piekritējiem, 1863. gada aprīlī paziņoja, ka Viņš ir Dievišķais Vēstnesis, kuru Báb bija apsolījis.

Savā ziņā Báb nozīmi var salīdzināt ar Jāņa Kristītāja nozīmi kristietības iedibināšanā. Báb bija Bahá’u’lláh priekštecis. Viņa galvenais uzdevums bija sagatavot ceļu Bahá’u’lláh atnākšanai. Tāpēc Bábi ticības dibināšanu bahājieši pielīdzina Bahá'í ticības dibināšanai. Báb paziņojums 19. gadsimta vidū notika laikā, kad daudzi kristieši, pamatojoties uz Bībeles pareģojumu interpretāciju, gaidīja Kristus atgriešanos. Tajā pašā laikā citā pasaules malā, Tuvajos Austrumos, daudzi islāma piekritēji arī gaidīja Apsolītā parādīšanos.

Atceres dienas

Báb paziņojums (23. maijs)

Bahājieši visā pasaulē 22. maija vakarā piemin Báb paziņojuma, ko Viņš 1844. gadā sniedza šajā (attēls) istabā Persijas pilsētā Širāzā. Bahājieši šo dienu svin ar lūgšanām un uzvedumiem, kuros attēlots Báb paziņojums. Tā kā bahājiešu diena ilgst no saulrieta līdz saulrietam, svinības parasti notiek 22. maijā pēc saulrieta vai 23. maijā dienas laikā. 23. maijs ir viena no deviņām Bahá’í kalendāra dienām, kad bahājieši nestrādā un neapmeklē skolu.

Báb mocekļa nāve (9. jūlijs)

Šajā svētajā dienā tiek pieminēta Báb, Baha’i ticības Vēstneša, nāvessoda izpildes gadadiena. Báb nošāva 1850. gada 9. jūlijā Tebrizā, Persijā. Tā ir viena no deviņām bahājiešu svētajām dienām, kad tiek pārtraukts darbs. Šīs svinamās dienas atzīmēšanai nav nekādu priekšrakstu, bet parasti šajā dienā bahājieši pulcējas pusdienlaikā (laiks, kad tika izpildīts nāvessods), lai kopīgi lasītu Svētos Rakstus un skaitītu lūgšanas.

Báb dzimšanas diena (20. oktobris)

Šajā dienā atzīmē Báb piedzimšanu 1819. gada 20. oktobrī Širāzā, Persijā (tagadējā Irānā). Bahājieši svin šo svēto dienu, atturoties no darba. Svinību ceremonijai nav nekādu priekšrakstu, bet parasti šajās sanāksmēs tiek skaitītas lūgšanas, lasīti Svētie Raksti, atskaņota mūzika un dziedātas dziesmas, kā arī notiek saviesīgi pasākumi. Bahājiešu diena sākas pēc saulrieta, tāpēc svinības sākas 19. oktobra vakarā.